Jūs lietojat novecojušu pārlūkprogrammu, lapas funkcionalitāte var nedarboties. Mēs iesakām atjaunot Jūsu pārluprogrammu.

Saturs turpināsies pēc reklāmas

Vairāk nekā trešdaļa iedzīvotāju uzskata, ka savā apkaimē un darba kolektīvā par vidi būtu jārūpējas vairāk

Foto: "Unsplash"

Foto: "Unsplash"

Vairāk nekā trešdaļa iedzīvotāju uzskata, ka savā apkaimē un darba kolektīvā par vidi būtu jārūpējas vairāk, secināts videi draudzīga dzīvesveida popularizēšanas kampaņas "Mēs darām tā!" laikā veiktajā aptaujā.

Kā aģentūru LETA informēja Latvijas vides aizsardzības fonda pārstāvji, iedzīvotāji aptaujāti interneta vidē šī gada maijā un tajā piedalījās 1003 Latvijas iedzīvotāju visās vecuma grupās.

Gandrīz pusei jeb 46% aptaujas respondentu ikdienā šķiet svarīgi rūpēties par vidi un īstenot zaļos paradumus.

Lielākā daļa jeb 59% no kopumā 1003 aptaujātajiem iedzīvotājiem arī atzīst, ka pēdējo mēnešu laikā medijos nav patērējuši saturu par zaļā dzīvesveida iespējām. Savukārt vairāk nekā puse respondentu jeb 52% pēdējā pusgada laikā pilnībā vai daļēji savā ikdienā ir ieviesuši kādu jaunu videi draudzīgu paradumu.

Vides zinātnieks un biedrības "Zaļā brīvība" vadītājs Jānis Brizga, vērtējot aptaujas rezultātus, norāda, ka tie liecina par augstu sabiedrības vides apziņu un gatavību iesaistīties zaļajos pasākumos, īpaši jauniešu vidū. Atzinīgi vērtējams, ka liela daļa cilvēku pēdējā pusgada laikā ieviesuši kādu jaunu videi draudzīgu paradumu, jo saskaņā ar jaunākajiem datiem aptuveni 75% iedzīvotāju ir būtiski jāsamazina sava oglekļa pēda, lai dzīvotu videi draudzīgi.

Brizga skaidro, ka samazināt patēriņu, lietas izmantot atkārtoti un pēc to nolietošanas nodot pārstrādei ir galvenie saprātīgas resursu izmantošanas pamatprincipi. Tos ievērojot, tiek saglabāti un aizsargāti dabas resursi, samazināts ne tikai radīto atkritumu daudzums, bet arī enerģijas patēriņš un dabas piesārņojums. Ja videi draudzīgi ikdienas paradumi tiek īstenoti savā tuvākajā apkaimē vai darba vietā kopā ar līdzcilvēkiem, to spēks neapšaubāmi iegūst lielāku jaudu. Turklāt, ja kopiena vēl aktīvi iesaistās dažādās iniciatīvās, tā ne tikai samazina savu ietekmi uz vidi, bet arī veicina ciešāku savstarpējo sadarbību un solidaritāti, kā arī zināšanu un prasmju apmaiņu.

Par dažādiem zaļā dzīvesveida paradumiem kopienās un darba kolektīvos no šī gada aprīļa vēstīts raidījumu ciklā "Mēs darām tā". 25 videostāstu epizodēs aktrise un kostīmu māksliniece Madara Botmane iepazīstina ar draudzīga dzīvesstila ikdienas paradumiem kolektīvos, apkaimēs un vairāku paaudžu ģimeņu mājvietās. Videostāstos vēstīts par grupas "Citi zēni" zaļajiem paradumiem, mazdārziņu iekopšanu "Kazas sēklī" Lucavsalā, tiešo pirkšanu pēc brīvbodes principiem, kopienas ēku "Viskaļi", kur cilvēki sadarbojas dažādās koprades telpās un kopdarbnīcās, videi draudzīgu saimniekošanu Latgalē, Grīziņkalna apkaimes biedrības aktivitātēm un citiem.

Katrs no videostāstiem seko līdzi galveno varoņu dienas gaitām, īpašu vērību pievēršot viņu iestrādātajai zaļā dzīvesstila rutīnai, kas saistīta gan ar saimniekošanu mājās, darbā un dārzā, gan atkritumu šķirošanu, enerģijas avotu un transporta izvēli, ēšanas paradumiem, darba pienākumu organizēšanu un atpūtu. Videostāsti pieejami kampaņas oficiālajā vietnē "Facebook", "VFS FILMS" "YouTube" kontā un citviet.

Raidījumu ciklu "Mēs darām tā" īsteno VFS FILMS ar Latvijas vides aizsardzības fonda finansiālo atbalstu.

Foto: "Unsplash"

Foto: "Unsplash"

Šī raksta tēmas
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Saturs turpināsies pēc reklāmas

Tev varētu patikt

Ielādējam...

Loading...
Loading...
Loading...
Loading...
Saturs turpināsies pēc reklāmas