Zobu sakņu kanālu ārstēšana un kāpēc labāk līdz tai nenonākt?

To, ka par saviem zobiem jārūpējas regulāri, un kā to darīt, veselības speciālisti mums nepaguruši stāsta jau kopš bērnu dārza laikiem. Bet tikpat skaidrs ir tas, ka ne vienmēr šī noderīgā informācija sasniedz dzirdīgas ausis, ne vienmēr pietiek pacietības veikt zobu higiēnas procedūras katru dienu bez izņēmuma un arī regulāri “atrādīties” zobārstam. Vai gan citādi zobārstiem savā praksē tik bieži nāktos saskārties ar ielaistu zobu problēmu gadījumiem, kuru ārstēšanā jau nākas pielietot sarežģītākas metodes, piemēram – zobu sakņu kanālu ārstēšanu?

Kādos gadījumos jāveic zobu sakņu kanālu tīrīšana ?

Zobu sakņu kanālu tīrīšana jeb endodontija ir procedūra, kuras laikā tiek ārstēts pacienta zoba kanāls, attīrot to no bojātajiem audiem, baktērijām un citiem iekaisuma izraisītājiem. Biežāk sastopamie iemesli kanālu tīrīšanas nepieciešamībai ir – dziļais zobu kariess, spēcīga zobu erozija vai nodilums (abrāzija), kā arī gadījumi, kad zobs ir bijis traumēts un tā rezultātā ir cietuši zoba mīkstie audi.

Endodontija tiek veikta gadījumos, ja dažādu zobu defektu dēļ ir cietuši pacienta zoba mīkstie audi – zoba pulpa (zoba nervs un zoba asinsvadi, kas atrodas zoba kanālā). Tā rezultātā zoba mīkstajos audos rodas iekaisuma process, kas sākotnējā (akūtajā) stadijā pacientam izraisa spēcīgas, asas zoba sāpes, bet, iekaisuma procesam turpinoties, tas pāriet hroniskā formā. Ir gadījumi, kad pacients izteiktas sāpes var arī neizjust, taču infekcija turpina izplatīties dziļāk pa zoba saknes kanālu līdz pat žokļa kaulam.

Kā norit zobu kanālu tīrīšanas procedūra ?

Zobu kanālu tīrīšanas procedūras norise ir atkarīga no iekaisuma procesa smaguma pakāpes.

Procedūra vienmēr sākas ar rentgenoloģisko izmeklēšanu, kuras laikā zobārsts konstatē, vai iekaisums ir sasniedzis pacienta žokļa kaulu, vai tikai zoba kanālu.

Tālākā procedūras gaitā zobārsts izņem kariozās masas un izveido piekļuvi zoba kanālam. Tad ar speciāliem zobārstniecības instrumentiem zoba kanāls tiek apstrādāts un paplašināts. Zoba kanāla sienas tiek ķīmiski apstrādātas, lai nogalinātu baktērijas un noņemtu bojātos zoba audus.

Ja rentgenoloģiskajā izmeklēšanā iekaisums žokļa kaulā nebija konstatēts, endodontijas procedūru var pabeigt vienā apmeklējuma reizē. Zobārsts dezinficē zoba kanālu un sapilda to ar gutaperču. Līdz ar to tīrīšanas procedūra tiek pabeigta, un zobārsts var turpināt zobu kroņu atjaunošanu ar plombēšanu vai kādu citu metodi.

Taču, ja iekaisuma process zobā ir smags un ielaists, un jau skar arī žokļa kaulu, tad ārsts zoba kanālā ievieto speciālas, dezinficējošas zāles, nosedzot zoba kanāla atveri ar pagaidu plombu uz apmēram divām nedēļām.

Pēc šīm divām nedēļām, kad iekaisuma simptomi ir pilnībā izzuduši, zobārsts noņem pacientam pagaidu plombu, kā arī izņem zoba kanālā iepriekš ievietotās zāles. Zoba kanāls vēlreiz tiek apstrādāts ar medikamentiem un aizpildīts, un tad jau var ievietot pastāvīgo plombu.

Kā pasargāt savus zobus no smagiem iekaisumiem ?

Kā redzams, smagu un ielaistu zobu problēmu ārstēšana nav vienkārša lieta. Lai arī mūsdienās gan endodontijas procedūra, gan citas manipulācijas zobārsta kabinetā notiek vietējās anestēzijas iedarbībā, par patīkamām tās nekādi nenosauksi. Tāpat jārēķinās ar ievērojamiem laika un naudas ieguldījumiem. Lai līdz tam nenonāktu, nozīme ir gan regulārai un pareizai zobu higiēna ikdienā, gan arī savlaicīgiem zobārsta apmeklējumiem.

Zobārstniecības klīnikas “Insla” speciālisti atgādina – pieaugušajiem būtu vēlams profilaktiski apmeklēt zobārstu vismaz divas reizes gadā, bet bērniem – trīs reizes. To ieteicams darīt arī tad, ja nav nekādu konkrētu sūdzību par zobu veselību, un tie izskatās vizuāli labā stāvoklī. Laicīga problēmas atklāšana agrā stadijā palīdzēs izvairīties no sarežģītākas ārstēšanas vai pat zoba zaudēšanas.

Tapāt mutes dobuma veselības labad ir svarīgi neaizmirst arī par vizīti pie zobu higiēnista – to ieteicams darīt vismaz vienu, bet labāk – divas reizes gadā.