NATO dalībvalstu pašreizējās saistības aizsardzībai atvēlēt 2% no iekšzemes kopprodukta (IKP) vairs neatbilst drošības situācijas realitātei, Igaunijas premjerministrs Kristens Mihals paziņoja kopīgā preses konferencē ar NATO ģenerālsekretāru Marku Riti Tallinā.

Rite otrdienas vakarā ieradās Tallinā un trešdien turpina vizīti Igaunijā.

Mihals pauda pārliecību, ka visām NATO dalībvalstīm aizsardzībai vajadzētu atvēlēt vismaz 2,5% no IKP, alianses aizsardzības plānus nodrošinātu ar nepieciešamajām ieroču sistēmām un vienībām.

"Mēs to padarīsim par mūsu kopīgu mērķi vēlākais līdz Hāgas samitam nākamgad," norādīja Igaunijas premjerministrs, piebilstot, ka aizsardzības izdevumu palielināšana būtu skaidrs signāls sabiedrotajiem un pretiniekiem, ka "nav vērts pārbaudīt mūsu apņēmību".

Rite uzteica Igaunijas augsto aizsardzības izdevumu un investīciju līmeni, sakot, ka tas ir piemērs citiem NATO sabiedrotajiem.

"Es augstu novērtēju Igaunijas ieguldījumu NATO gatavībā un pateicos par centieniem to uzlabot, aizsardzībai atvēlot vairāk nekā 3% no IKP," teica NATO ģenerālsekretārs.

"Igaunija rāda piemēru citiem, un es zinu, ka jūs plānojat ieguldīt vēl vairāk. Vairāk investēt vajadzētu arī citiem, lai sabiedroto valstis varētu uzlabot savas spējas. Tas ir svarīgi [pretinieka] atturēšanai un savai aizsardzībai," piebilda Rite.

Mihals pateicās NATO ģenerālsekretāram un sabiedroto spēkiem par ieguldījumu Igaunijas aizsardzībā.

Darba vakariņās Mihals un Rite plānoja apspriest sarežģīto situāciju Ukrainā, tuvojoties ziemai, jo Krievija sistemātiski iznīcina valsts enerģētikas infrastruktūru un veic uzbrukumus civiliedzīvotājiem.

Krievijas diktators Vladimirs "Putins ar savu brutalitāti cenšas sēt bailes un sagraut cerību, taču mēs nedrīkstam nogurt vai padoties pusceļā", uzsvēra Igaunijas premjerministrs. "Vienīgais veids, kā nodrošināt taisnīgu un ilgstošu mieru, ir ieguldīt Ukrainas uzvarā ar visu, kas mums ir. Arī Igaunija stingri atbalsta Ukrainas uzvaras plānu, tajā skaitā valsts pievienošanos NATO," uzsvēra Mihals.

Otrdienas vakarā Rite tikās arī ar Igaunijas prezidentu Alaru Karisu, kurš uzsvēra NATO atturēšanas un aizsardzības nozīmi.

"Mums NATO ir labi aizsardzības plāni, taču tagad ir būtiski, lai visi sabiedrotie tos nodrošinātu ar nepieciešamajiem karavīriem, spējām un apgādi," teica Igaunijas prezidents, piebilstot, ka tikai tad var runāt par patiesu alianses aizsardzības pozīciju stiprināšanu un reālu Krievijas atturēšanu.

Kariss norādīja, ka aizsardzībai ir nepieciešami papildu resursi un ka pašreizējās aizsardzības finansējuma saistības vairs nav pietiekamas. Viņš teica, ka Igaunija šogad aizsardzībai atvēlējusi 3,4% no IKP, bet NATO dalībvalstu mērķrādītājs varētu būt, piemēram, 2,5% no IKP.

Igaunijas prezidents sarunā ar Riti arī teica, ka Ukrainas ceļš uz NATO ir neatgriezenisks un "nākamais loģiskais solis būtu izteikt Ukrainai oficiālu uzaicinājumu pievienoties aliansei".

Viņš apliecināja, ka Igaunija ir apņēmusies nākamos četrus gadus Ukrainai sniegt militāro atbalstu 0,25% apmērā no IKP.

Bijušais Nīderlandes premjerministrs Rite oficiāli par NATO ģenerālsekretāru kļuva 1. oktobrī. Viņa Igaunijas vizītes darba kārtībā otrdienas vakarā bija tikšanās ar Mihalu un Karisu. Trešdienas rītā Rite tiekas ar ārlietu ministru Margusu Cahknu, kopā ar Karisu apmeklēs militāro bāzi Tapā un tiksies ar sabiedroto karavīriem, kā arī tiksies ar Tallinas Universitātes studentiem.