Medikamentu atkarība – kā tā izpaužas?

Medikamentu atkarība ir pieaugoša sabiedrības problēma, kas attiecas uz cilvēkiem, kuri kļūst atkarīgi no zālēm, sākotnēji lietojot tās ārstnieciskos nolūkos. Šī atkarība var rasties no dažādām medikamentu grupām, piemēram, opioīdiem, trankvilizatoriem, sedatīviem līdzekļiem un stimulantiem. Lai arī šie medikamenti sākotnēji tiek lietoti dažādu slimību ārstēšanai, ilgstoša vai nekontrolēta to lietošana var novest pie atkarības. Šajā rakstā aplūkosim, kā izpaužas medikamentu atkarība, kādi ir tās simptomi un ietekme uz cilvēku, un kā to atpazīt un novērst!

Medikamentu atkarība: kāda ir tās izcelsme?

Medikamentu atkarība var attīstīties no dažādiem medikamentiem, un bieži to izraisa recepšu zāles, kas tiek izrakstītas, lai ārstētu sāpes, trauksmi, depresiju vai bezmiegu.

Vieni no bīstamākajiem medikamentiem, kas izraisa atkarību, ir opioīdi, kuri tiek lietoti spēcīgu sāpju mazināšanai. Piemēram, morfīns var būt ļoti efektīvs akūtu sāpju ārstēšanā, taču tas arī ietekmē smadzeņu nervu centrus, izraisot eiforijas sajūtu, kas veicina atkarības veidošanos. Ilgstoša šo zāļu lietošana, pat tad, ja tās tiek lietotas, ievērojot ārsta norādījumus, var izraisīt fizisku un psiholoģisku atkarību.

Trankvilizatori un sedatīvi līdzekļi, kas paredzēti trauksmes vai bezmiega ārstēšanai, arī var izraisīt atkarību. Šīs zāles nomierina nervu sistēmu un mazina trauksmes simptomus, taču ilgstoša lietošana izraisa toleranci, kas nozīmē, ka cilvēkam nepieciešama arvien lielāka deva, lai sasniegtu to pašu efektu. Tas var novest pie situācijas, kad zāļu lietošana kļūst nekontrolēta un kaitīga.

Stimulanti, kas tiek izrakstīti, piemēram, uzmanības deficīta un hiperaktivitātes sindroma (ADHD) ārstēšanai, arī var izraisīt atkarību. Šīs zāles palielina dopamīna līmeni smadzenēs, radot enerģijas un fokusa pieaugumu, kas var būt vilinošs cilvēkiem, kuriem šīs zāles nav nepieciešamas medicīniski.

Fiziskā un psiholoģiskā atkarība

Medikamentu atkarība var tikt iedalīta divās galvenajās kategorijās: fiziskajā un psiholoģiskajā atkarībā. Fiziskā atkarība izpaužas kā organisma pielāgošanās medikamentiem, kas nozīmē, ka cilvēks, pārtraucot lietot zāles, piedzīvo abstinences simptomus. Tie var ietvert svīšanu, trīcēšanu, galvassāpes, nelabumu, muskuļu sāpes un citus nepatīkamus simptomus. Šie simptomi var būt tik intensīvi, ka cilvēks jūtas spiests turpināt zāļu lietošanu, lai izvairītos no diskomforta.

Psiholoģiskā atkarība ir saistīta ar emocionālu un mentālu pieķeršanos zālēm. Cilvēks var justies tā, it kā viņš nevarētu funkcionēt bez medikamentiem. Šis atkarības veids bieži izpaužas kā vēlme atkārtoti lietot zāles, pat ja tas vairs nav nepieciešams medicīnisku apsvērumu dēļ. Psiholoģiskā atkarība var izpausties arī kā pastāvīgas domas par medikamentiem un uztraukums par to pieejamību.

Atkarības simptomi un pazīmes

Medikamentu atkarības simptomi var būt dažādi un atkarīgi no konkrētā medikamenta veida un cilvēka individuālajām īpašībām. Tomēr ir dažas kopīgas pazīmes, kuras var norādīt uz atkarības esamību:

• Zāļu devas palielināšana – cilvēks regulāri palielina zāļu devu, lai panāktu iepriekšējo efektu;
• Pārmērīga fokusēšanās uz medikamentiem – cilvēks var sākt pārmērīgi domāt par zāļu iegādi, lietošanu un pieejamību;
• Problēmas sociālajā un profesionālajā dzīvē – medikamentu atkarība bieži izraisa problēmas darbā, attiecībās un ikdienas pienākumos;
• Zāļu lietošanas turpināšana, neskatoties uz kaitējumu – cilvēks var apzināties zāļu negatīvo ietekmi uz veselību un dzīvi, taču nespēj pārtraukt to lietošanu;
• Vēlme samazināt vai pārtraukt zāļu lietošanu, bet nespēja to izdarīt – cilvēki ar atkarību bieži cenšas samazināt lietošanas apjomu (vai lietošanu pārtraukt pilnībā), bet to nespēj.

Sekas un riski

Medikamentu atkarība var radīt nopietnas sekas gan fiziskajai, gan garīgajai veselībai. Pastāvīga medikamentu lietošana var izraisīt orgānu bojājumus, piemēram, aknu, nieru vai sirds problēmas. Tāpat ilgstoša lietošana var veicināt depresiju, trauksmi un citas psihiskas problēmas.

Sociālās sekas var būt tikpat postošas – atkarības bieži noved pie izolācijas, ģimenes konfliktiem un problēmām darbā. Smagos gadījumos medikamentu atkarība var izraisīt pārdozēšanu, kas apdraud dzīvību.

Novēršana un palīdzība

Atkarības novēršanai svarīga loma ir gan veselības aprūpes speciālistiem, gan pašam pacientam. Ārsti var palīdzēt samazināt atkarības risku, izrakstot medikamentus, kā arī izglītojot pacientu par iespējamām sekām. Kad atkarība jau ir izveidojusies, nepieciešama profesionāla palīdzība. Ārstēšana var ietvert terapiju, medikamentus un atbalsta grupas, lai palīdzētu cilvēkam atgūties no atkarības.

Ja arī tev ir aktuāla medikamentu atkarība, sazinies ar medicīnas centru LASA MED, aizpildot kontaktformu mājaslapā vai zvanot uz telefona numuru +371 27717023 vai rakstot uz e-pasta adresi info@lasamed.lv!