15 braukšanas paradumi, kas bojā tavu auto

Jebkuras automašīnas darba mūžu tiešā veidā ietekmē divi būtiskie faktori – tas, cik atbildīgi auto īpašnieks veic regulārās apkopes un remontus, kā arī autoīpašnieka braukšanas paradumi. Jāatzīst, pat pieredzējušam autovadītājam mēdz būt paradumi, kas paātrina transportlīdzekļa mezglu un detaļu pārāk ātru nodilumu un rada bojājumus. Auto rezerves daļu internetveikals Trodo.lv, kas aizvien pilnveidojis savu darbu tā, lai auto īpašniekam ātri, ērti un vienkārši būtu iespējams iegādāties vajadzīgās rezerves daļas, remonta instrumentus un auto papildaprīkojumu, apkopojis 15 izplatītus autovadītāju paradumus, kas atstāj nevēlamu iespaidu uz auto ilgmūžību.

1. Auksta dzinēja slēgāšana iekšā - ārā

Dzinējs visvairāk dilst aukstā starta brīdī, kad starp dzinēja kustīgajām detaļām eļļa ir notecējusi un palielinās berze. Pietiekama un normāla eļļas padeve notiek tikai dzinējam darbojoties. Auto īpašnieki, kuri mēdz, it kā degvielas un auto resursu taupīšanas nolūkos aukstu dzinēju izslēgt pēc izbraukšanas no garāžas, lai pēc mirkļa atkal slēgtu iekšā, kad garāžas durvis aiztaisītas un brauciens turpināms, kopējo skādi mašīnai nodara nesalīdzināmi lielāku, nekā ir iedomātais degvielas ietaupījums. Ne velti arī START-STOP sistēma modernām mašīnām sāk strādāt tikai pēc tam, kad dzinējs jau pietiekami uzsilis.

2. Dinamiska braukšana ar aukstu dzinēju un automātisko ātrumkārbu

Kā jebkura eļļa, arī ātrumkārbas eļļa auksta ir biezāka un vājāk nodrošina kustīgo detaļu eļļošanu. Ja automašīnas sistēmām neļauj uzsilt ar mērenu braukšanu, ātrumkārbas sistēmām uzreiz liekot nodrošināt ātrumu pārslēgšanu dinamiskā režīmā, notiek paātrināta detaļu dilšana.

3. Rokas atbalstīšana pret ātrumpārslēgu

Brauciena laikā rokas atbalstīšana pret mehāniskās ātrumkārbas pārslēgu nevis turēšana uz stūres, ātrumkārbai rada būtisku papildus slodzi. Tās rezultātā paātrinās ātrumkārbas dakšas nodilums, kas vispirms izpaužas ar neprecīzu darbu, pārslēdzot ātrumus, bet vēl pēc kāda laika vainagojas ar dārgu ātrumkārbas remontu.

4. Braukšana ar gandrīz tukšu degvielas bāku

Sūknim degviela vienlaikus ir gan eļļojošais, gan dzesējošais elements. Ja degvielas līmenis ir nepietiekams, sūknis ātrāk pārkarst un ātrāk dilst.

5. Braukšana ar zemiem apgriezieniem

Īpaši nevēlams paradums tiem autoīpašniekiem, kuri brauc ar dīzeļdzinēju automašīnām, kas aprīkotas ar izplūdes sistēmas DPF filtru. Pārāk saudzīga braukšana ar nemainīgi zemiem apgriezieniem var šķist saudzējošs braukšanas režīms, taču patiesībā ir gluži pretēji. Pie nemainīgi zemiem apgriezieniem izplūdes sistēmas DPF filtrs nespēj pietiekami uzkarst un straujāk aizsērē. Rezultātā filtrs vairs nav attīrāms arī ilgstošu intensīvu braukšanu pie lieliem apgriezieniem un vienīgais risinājums ir filtra maiņa.

6. Šķēršļu un bedru pārvarēšana ar izspiestām bremzēm

Bedres un šķēršļi ir mašīnai bīstami un, ja nav iespējams izvairīties, tos jāpārvar lēnām. Taču mašīnas ritošajai daļai patiesi postošu efektu atstāj iebraukšana bedrē ar izspiestām bremzēm, kad amortizācija vairs nestrādā.

7. Turbo dzinēja izslēgšana pirms tas paspējis atdzist pēc intensīvas slodzes

Intensīvas slodzes apstākļos turbīna sakarst līdz ļoti augstai temperatūrai. Ja, izslēdzot dzinēju, ļoti sakarsušai turbīnai tiek pārtraukta eļļas cirkulācija, kas nodrošinātu mērenu atdzišanu, tajā palikusi eļļa var ātri “izvārīties” un pat piedegt pie turbīnas sienām. Rezultātā turbīnas mūžs tiek būtiski saīsināts. Gan benzīna, gan degvielas dzinējiem ar turbīnu ir ļoti vēlams ļaut īsu brīdi atdzist mērenas braukšanas apstākļos.

8. Uz priekš, tad - atpakaļgaitā bez apstāšanās

Vēl turpinot ripot uz priekšu, tad strauji pārslēdzoties atpakaļgaitas režīmā tiek radīta milzīga slodze faktiski visai automašīnas gaitas sistēmai. Riteņi un transmisija griežas pretējos virzienos, attiecīgi kustības virziena maiņa notiek ar triecienu, kas strauji pietuvina brīdi līdz dārgam remontam. Īpaši kaitīgs šāds paradums ir tiem, kuri brauc ar automātiskās kārbas mašīnām.

9. Rokas bremzes nelietošana vai gluži pretēji – pārāk bieža nelietošana

Parasti vienam autoīpašniekam piemīt vai nu viena, vai otra galējība, taču automašīnai kaitējoša ir katra no tām. Autovadītājiem, kas raduši faktiski pie katras apstāšanās lietot rokas bremzi, ir risks tādu aktīvā režīmā atstāt arī mitros laika apstākļos ar krasām gaisa temperatūras svārstībām. Rezultātā – Latvijas ziemā izplatīta parādība ir pa nakti piesalušas bremzes, kuru atkausēšana var prasīt krietnu laiku siltā garāžā. Savukārt autovadītāji, kuriem ir paradums vispār nelietot rokas bremzi, bieži spiesti konstatēt, ka rokas bremžu trosītes no nelietošanas jau atkal sarūsējušas un pārplīsušas. Attiecīgi – rokas bremzi ir ieteicams lietot, taču, izvērtējot klimatiskos apstākļus.

10. Pārāk bieža bremzēšana

Ir nepatīkami braukt aiz kāda, kas visu bremzē, tad atkal paātrinās un bremzē, neatkarīgi no tā, ir priekšā ir cits transportlīdzeklis, vai nav. Šis paradums ir ne vien kaitinošs apkārtējiem, bet arī nevēlams automašīnai. Bremžu kluči un bremžu diski dilst katru reizi, kad tiek nospiests bremžu pedālis. Pie sistemātiskas bremžu pedāļa spaidīšanas visa bremžu sistēma nolietojas daudz straujāk, nekā tas notiek normālas braukšanas un bremzēšanas apstākļos. Der arī atcerēties, ka nemitīga bremzēšana un paātrināšanās, būtiski palielina arī degvielas patēriņu. Ar pārāk ātru bremžu nodilumu jārēķinās arī sportiskas braukšanas stila cienītājiem, kuriem raksturīgs paradums ir strauja bremzēšana.

11. Braukšana ar neatbilstošu spiedienu riepās

Daudziem autovadītājiem ir netikums riepu stāvoklim un spiedienam riepās pievērst uzmanību tikai galējas nepieciešamības gadījumā. Turklāt, nebūt ne katrs auto īpašnieks zina, kāds ir vēlamais riepu spiediens viņa automašīnai – šāda informācija atrodama auto lietošanas instrukcijā. Rezultātā, daudziem ir netikums braukt ar neatbilstoši piepumpētām riepām, nereti riepu spiediens mēdz būtiski atšķirties katrā no četrām riepām, kas ne vien pasliktina braukšanas drošību, bet arī veicina riepu nevienmērīgu nodilumu.

12. Sajūga “slidināšana”

Ja ir paradums pārslēgt ātrumus, līdz galam neizspiežot sajūgu, būtiski straujāk dilst ātrumkārbas sinhronizatori. Tas izpaužas kā neprecīzs ātrumkārbas darbs, kad aizvien grūtāk ir pārslēgt ātrumus un visai dārgs remonts kļūst neizbēgams.

13. Nevajadzīgi bieža ilgstoša sajūga izspiešana

Ja ir paradums katrā krustojumā, iedegoties sarkanajam luksofora signālam, visu luksofora darbības ciklu līdz zaļajam signālam gaidīt, ar iespiestu sajūgu, tiek pastiprināti un nevajadzīgi deldēts sajūga izspiedējgultnis.

14. Pārmērīga auto virsbūves un lukturu pulēšana

Ir velti iedomāties, ka katra puteklīša vai netīruma noslaucīšana no auto virsbūves ar sausu lupatiņu apliecina rūpes par mašīnu. Patiesībā, šādā veidā palielinās risks, ka virsbūves krāsa tiks saskrāpēta ar kādu smiltsgraudiņu, kas uzpūsts uz mašīnas vai aizķēries lupatā. Šādi, neatbilstošos apstākļos ar netīru lupatu tīrot auto lukturus, visbiežāk izdodas arī saskrāpēt lukturu stiklu, kas pasliktina redzamību un drošību. Regulāra mašīnas mazgāšana un kopšana ir vajadzīga, taču – tam atbilstošos apstākļos un ar atbilstošiem materiāliem.

15. Pārmērīga auto paneļa apstrāde ar autoķīmijas līdzekļiem

Auto salona kopšanas līdzekļi mēdz sausināt paneļa apdares materiālus, turklāt palielinās arī risks materiālus sabojāt ar konkrētai apdarei nepiemērotiem līdzekļiem. Pirms kārtējo reizi ķerties pie paneļa pucēšanas, ir vērts pārliecināties, ka izvēlētais līdzeklis jūsu mašīnai der.