Vairumam cilvēku, kuri ikdienā nesaskaras ar tulkošanas pakalpojumu sniegšanu vai saņemšanu, ir visai miglains priekšstats par tajos ieguldītā darba raksturu un izmaksām.
Cilvēki, ierodoties tulkošanas birojā, bieži uzdod šādus jautājumus:
Vai svešvalodā tulkotu dokumentu nepieciešams legalizēt (Apostille)?
Apostille apliecina parakstītājas amatpersonas tiesisko statusu un pilnvaras, kā arī uzspiestā zīmoga īstumu. To izmanto 1961. gada 5. oktobra Hāgas konvencijas dalībvalstīs, lai vienkāršotu dokumenta autentifikācijas procesu. Klientam vēlams pašam pārliecināties, piemēram, tās valsts, kurā paredzēts iesniegt dokumentu, vēstniecībā vai diplomātiskajā pārstāvniecībā. Notārs pievieno Apostille dokumentam elektroniskā veidā.
Vai var pārtulkot dokumentu no vienas svešvalodas citā?
Tulkojumi tiek veikti no svešvalodas valsts valodā un otrādi. Ja nepieciešams tulkojums no vienas svešvalodas citā, tie ir divi atsevišķi tulkojumi, un par katru no tiem jāmaksā pēc tulkošanas biroja noteiktā tarifa.
Cik maksās pārtulkot konkrēto dokumentu?
Neatkarīgi no dokumenta veida, cenu par tulkojumu rēķina pēc rakstzīmju vai vārdu skaita tulkojumā – tas nozīmē, ka klienta apgalvotās “tikai vienas lapas” tulkojumā var izrādīties pat 5 lapas!
Turklāt jārēķinās arī ar to, ka var nākties piemaksāt par steidzamību vai teksta sarežģītību.
No kā sastāv tulkojuma cena?
Tulkojuma izmaksas veido vairāki elementi. Piemēram, tulkošanas biroja izmaksās ietilpst ne vien tulku darbs, bet arī tehniskie izdevumi – par papīru, printeru apkopi, datoru apkopi, elektrību, dokumentu šūšanas piederumiem, u.c. Arī telpu nomas maksa un darbinieku algas: jābūt birojam, uz kuru klients var atnest savu tulkojamo dokumentu, un kādam tajā birojā ir jāsēž, darbi no klientiem jāpieņem, jānosūta tulkam, jāsaņem atpakaļ, jāpārbauda, jāsašuj, jāaiznes pie notāra...
Kāpēc tulka darbs maksā dārgi?
Par labu tulkojumu uzskata tādu, ko izpildījis valodas nesējs – cilvēks, kuram mērķa valoda ir dzimtā vai ikdienas valoda. Tomēr arī šeit ir nianses. Katrs latvietis, piemēram, uzskata, ka pārvalda savu dzimto valodu, bet vai katrs spēj juridiski pareizi noformēt dokumentu, sastādīt iesniegumu iestādei vai prasības pieteikumu tiesai? Vai katrs, kurš ieguvis vispārējo vidējo izglītību, spēj uzrakstīt piecus teikumus bez gramatiskām vai stilistiskām kļūdām? Nebūt ne!
Piederība Eiropas Savienībai, brīvā pārvietošanās pāri valstu robežām ir palīdzējusi nojaukt mentalitātes barjeru. Tomēr medaļai ir arī otra puse: cilvēks, kurš skolā apguvis svešvalodu un ārvalstu braucienos izgaršojis valodas praktisko lietojumu, uzskata, ka brīvi to pārvalda un var ar to rīkoties pēc sirds patikas. Un pārmet tulkam: lūk, šis vārds latviešu tekstā ir, bet angļu tulkojumā es to neatrodu, kur palika? Un nesaprot, ka vienam vārdam latviešu valodā var būt septiņi sinonīmi citā valodā, un atsevišķi tam ir viena nozīme, bet koplietojumā ar citu vārdu – pavisam cita. Tulka darbs ir pareizo sinonīmu pareizajā situācijā pielietot, lai tie, kuri lasīs tekstu angļu valodā, nesmīkņātu. Atšķiras arī teikumu uzbūve dažādās valodās, reizēm tulkojamais teikums jāsāk no beigām, lai būtu ievērotas mērķa valodas sintakses īpatnības. Visi šie faktori tulkam jāzina un pareizi jāpielieto.
Ir milzu atšķirība starp tulka darbu deviņdesmitajos gados un tulka darbu šodien, Tolaik skolās un arī augstskolās mācītā svešvaloda bija stīva, knapa un sastingusi. Katra valoda attīstās līdzi laikam, līdz ar jaunām tehnoloģijām un zināšanām tajā ienāk jauni, agrāk nezināmi jēdzieni, savukārt daudzi padomju laikos ikdienā lietoti vārdi šodien ir pilnībā izzuduši no aprites. Tātad ar astoņdesmitajos, deviņdesmitajos gados apgūtu svešvalodu šodien pie tulkošanas ķerties nedrīkst!
Pateicoties internetam, tulkiem ir iespējams sekot līdzi valodas attīstībai, tendencēm, pareiziem jēdzieniem un formulējumiem tajā valodā, uz kuru tiek tulkots. Tātad tulka darbs prasa nepārtrauktu mācīšanos un pilnveidošanos. Un tādēļ tas maksā tik, cik maksā – kādēļ tulkam par stundas darbu jāmaksā, piemēram, 20 eiro? Jo tā ir samaksa nevis par stundas darbu, bet par 15, dažkārt pat 20 gadiem, ko tulks ir veltījis tam, lai spētu stundas laikā izdarīt šo darbu, turklāt izdarīt to kvalitatīvi.
Photo by Yolanda Sun on Unsplash